gāju tumsā pa parku un nevarēju saprast, kas tas ir, tad stāvēju gaidīju trolejbusu un sapratu, ka balts sniedziņš snieg. Sniga baltas, sausas pārslas un izskatījās, ka cukurs būtu uz ielām izkaisīts. Brauca mašīnas un sacēlās cukura vētra.
Un man prieks, ka visi cilvēki tomēr nav maitas un nesavāc atrasto, kas nav viņu. Ir jau tas teiciens "atrasts nav zagts", bet tomēr. Labi, ka ir labi cilvēki.
Un man ir kaut kas kreļļveidīgs. tieši vakar domāju, ka man nav krelles.
jūtos piekususi
un mūsējie hokejā uzvarēja.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru